„Neticu! Es tam vienkārši neticu!” Šāda bija cienījamās mākslinieces Austras Pumpures pirmā reakcija uz apsveikumu par IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu.
Liepājniekiem Austras Pumpures vārds vispirmām kārtām saistās ar komponista Imanta Kalniņa vārdu. Zīmīgi, ka māksliniece savu goda zīmi saņems reizē ar Imantu Kalniņu, kuram piešķirts III pakāpes Triju Zvaigžņu ordenis.
Māksliniece, pati cienīdama un mīlēdama Imanta Kalniņa dziesmas, iemācīja tās mīlēt ne tikai savas paaudzes cilvēkus, bet arī viņu bērnus. Pēc vairāku Imanta Kalniņa „gandrīz tautas dziesmu” programmu tapšanas sekoja loģisks turpinājums – vairākas latviešu tautas dziesmu programmas. Bet savu dzīves jubileju, ko Austra Pumpure atzīmēs šā mēneša beigās, viņa gatavojas sagaidīt kopā ar dziedošo sievu duci, kas pazīstams ar vārdu „Atštaukas”. Drastisko muzicēšanu „Atštauku” pulkā jau var uzskatīt par Austras Pumpures radošās biogrāfijas trešo loku.
„Prieks jau ir liels,” turpināja Austra Pumpure. „Tikai es domāju, ka šāds ordenis pienāktos daudziem. To, ko daru es, – un pat vēl vairāk – dara arī daudzi citi. Patiesībā šis ordenis būtu jāpiešķir visai tautai, visiem latviešiem – kaut vai par to, ka, tik daudzos dzirnakmeņos malti, tomēr esam izdzīvojuši.”
To vidū, kuriem augstākais mūsu valsts apbalvojums, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīme piešķirti reizē ar Imantu Kalniņu un Austru Pumpuri, ir vēl trīs bijušie liepājnieki: Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un tautsaimnieki Inārs Jēkabsons un Olafs Kronlaks.
Raksta autors: Sarmīte Pujēna
Avots: laikraksts “Kurzemes Vārds”
Datums: 1998. gada 3. novembris