Sestdienas vakarā “Romas dārza” pagrabtelpās par godu Austrai Pumpurei ilgi skanēja smiekli, dziesmas, dzeja un laba vēlējumi. Tur kopā bija sanākuši leģendārās dziesminieces draugi un personības iedvesmotie, lai Austras dienās atklātu viņai veltīto piemiņas istabu. Austrasbērnu ieceres par šīs vietas iedzīvināšanu ir plašas un nozīmīgas.
“Iededz mazu liesmiņu, un tālāk tā runās pati par sevi,” uzrunā “Austras istabas” ieskandināšanas koncertā teica kāds no Austrasbērniem, paužot prieku par to, ka šī telpa ir atradusi savu vietu Liepājā.
“Man vēl nav vārdu par visu to, kas šeit ir noticis,” pasākuma ievadā atzina Austras biedrības pārstāve, dziesminiece Inese Muižniece. “Pirms nedēļas es vēl nebiju līdz galam pārliecināta, vai šodien izdosies atklāt istabu, vai arī šeit vēl norisināsies remontdarbi, taču kāds no augšas visu ļoti labi koriģē.”
Atnākušie bija cieši saspiedušies uz izkārtotajiem krēsliem istabas priekšā. “Es šodien ļoti gribēju, lai mēs dziedam tieši šeit – pie “Austras istabas” durvīm. Šobrīd istabā atrodas tikai dažas mēbeles, gleznas, kas atvestas no viņas dzīvokļa Ugāles ielā.”
Daudzi sveicēji Austrasbērniem dāvināja ar dziesminieci saistītas lietas, piemēram, “Atštauku” vadītāja Inese* Kalnarāja bija atnesusi dūraiņus. “Tie ir kāda dziesminieces mīlētāja dāvināti, tajos ieadītas tautasdziesmu rindas. Šos cimdus Austra atnesa uz “Namīnu”, taču mēs nezinām, no kurienes tie nāk.”
Atmiņās un novēlējumos dalījās ne viens vien sveicējs. Vairākkārt apsveikums pat tika noslēgts ar kopīgu dziesmu, kas kādam īpaši saistījusies ar dziesminieci. Arī A. Pumpures pirmā audzēkne nodziedāja pie viņas vissenāk apgūto dziesmu. “Ja jums kādreiz nepieciešams, varu arī nodziedāt solo,” smēja kundze.
“Mēs visi šovakar sakām, ka Austra ir, nevis bija, jo zinām, ka viņa mīt it visā, kas ir šeit,” atzina Austrasbērni.
Visu vakaru atnākušie sadziedājās dažādu autoru dziesmās. Ikvienam bija iespēja arī apskatīt gaišo telpu. “Šeit ir ļoti mīlīgi,” atzina liepājniece Ilga. Citi dalījās ar piedzīvoto, stāstot, kā sēdējuši Austras krēslos un dziedājuši. “Uz šī galda vienmēr atradās viņas gatavotie gardumi,” atminējās Austrasbērni.
Pasākuma laikā apmeklētājiem bija iespēja ideju grozā iemest priekšlikumus par to, kādai jābūt šai telpai. “Darbs ir tik tikko sākts, tādēļ es vēlējos, lai katrs iesaistās istabas vīzijas veidošanā. Austra ir viena, taču katram sava. Veidosim kopā šo telpu!” mudināja I. Muižniece. “Kurzemes Vārdam” viņa pastāstīja, ka sagaida ieteikumus gan no tuviniekiem, gan no Austrasbērniem, gan klausītājiem. “Mēs priecāsimies, ja tā būs kopēja lieta,” Inese sacīja un atgādināja, ka “Atštaukām” Austra bijusi pilnīgi citādāka, viņas vienojusi ar teātri saistītā pagātne. Nevajagot aizmirst arī A. Pumpures vadīto ansambli “Aspazijas”. Tāpat A. Pumpure piedalījās esperanto kustībā, dziedāja dziesmas esperanto valodā. “Tas viss jāapzina,” uzsvēra I. Muižniece.
“Romas dārza” pagrabā A. Pumpures piemiņas istaba vietu atradusi dažādu sakritību ceļā. “Uzņēmējs Ivars Kesenfelds palīdzēja Austrai dzīves laikā, viņš zināja, ka mēs meklējam telpas, un piedāvāja savas,” I. Muižniece pastāstīja. Biedrība istabu veido uz brīvprātības pamatiem. “Tas ir mūsu cieņas jautājums. Tas mums ir jādara,” uzsvēra biedrības pārstāve un izteica cerību, kaA. Pumpures piemiņas istabas veidošanā iesaistīsies arī Liepājas pašvaldība. “Pagaidām izskan nekonkrētas runas. Pilsētas līmenī tādas lietas iet lēnāk, tāpēc sākam darīt, un domāju, ka arī pilsēta kādā brīdī pieslēgsies. Es tā gribu cerēt, ka būs arī šāds atbalsts,” sacīja I. Muižniece.
A. Pumpures piemiņas saglabāšanā un dziesminieku kustības turpināšanā nākotnē iecerēts darboties trijos virzienos, vairākos laika vektoros. Pagātne ietver leģendārās dziesminieces personību un atstāto mantojumu, kura daļa varētu būt apskatāma “Austras istabā”. “Bet pagaidām tikai pēc iepriekšējas pieteikšanās, pagaidām tas viss ir izstrādes stadijā,” uzsvēra I. Muižniece. Otrais virziens ir tagadne, un tas nozīmē, ka “Austras istabai” vajadzētu būt kā dzīvai kultūras vietai, kur notiktu dziesminieku vakari. Un trešais laika vektors ir nākotne. Inese uzsvēra, ka Liepāja savā ziņā ir dziesminieku kustības centrs. “Katrā festivālā no Liepājas vienmēr ir busiņš ar dziesminiekiem,” viņa minēja piemēru. Tāpēc piepildīt izteikumu par Liepāju kā dziesminieku meku būtu nākotnes mērķis un uzdevums. Ne tikai šeit attīstīt dziesminieku kustību, bet arī vākt un apkopt informāciju par dziesminiekiem, dokumentēt dziesmu vakarus utt., būtībā pētīt šo par nemateriālā kultūras mantojuma daļu uzskatāmo kustību. “Plāni ir tālejoši,” atzina I. Muižniece. Kā sekmēsies, būšot atkarīgs no finansēm, laika un iespējām pašiem ieguldīt savu darbu un enerģiju.
Lai “Austras istaba” attīstītos un tur notiktu rosība, Austras biedrība Liepājas Kultūras pārvaldes projektu konkursā iesniegusi divus projektus. Viens no tiem ir par kultūras programmu šajā vietā – par dziesmu un dzejas vakariem visa gada garumā, sākot ar šā gada aprīli un beidzot ar nākamā gada martu. Otrs projekts saistīts par A. Pumpures mantojuma apzināšanu, digitalizēšanu – lietas, fotogrāfijas, dokumenti, vēstules, notis. “Tas ir liels darbs. Domāju, tas būs ne tikai šī gada garumā, bet vairākiem gadiem,” norādīja I. Muižniece. “Šogad sākam to lietu kustināt tā nopietnāk. Pagājušajā gadā bija grūtāk kaut ko darīt. Tas bija emocionāls gads, negribējās neko tādu. Šobrīd ir sajūta, ka šīs lietas ir jāsakārto.”
* Vārds norādīts kļūdaini. Pareizi būtu – Ināra.
Raksta autors: Antra Ščeglova, Ilze Kļepikova
Avots: laikraksts “Kurzemes Vārds”
Datums: 2018. gada 5. marts