Mani patiesi gandarī ziņa, ka Austra Pumpure apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Jo viņa ir Tautas māksliniece šā vārda patiesā nozīmē – viņa ar savām dziesmām nāk no tautas, iet pie tautas un paliek tautā.
Austra sāka ar Imanta Kalniņa dziesmām un turpināja ar tautasdziesmu, padarot to savā ziņā par popmūziku – šā vārda labākajā nozīmē.
Austra Pumpure spēlēja ģitāru, nevis ierasti tautisko kokli, lika visiem ieklausīties un pēkšņi apjaust, ka tautasdziesma nav kaut kas arhaisks un garlaicīgs. Mēs klausījāmies tautasdziesmu fantastiskos vārdus, un varējām tikai brīnīties, kur Austra tos ir atradusi un kā spējusi paturēt galvā. Caur viņu tautasdziesma jauniem cilvēkiem kļuva par īstu atklājumu.
Tajos gados, kad Austra Pumpure sāka dziedāt un spēlēt, ģitāra bija fanātiski populāra jaunatnes vidū. Ar to saistījās jaunatnes elku – “bītlu” dziesmas, visa tā mūzika kas tapusi “brīvībā”, ārpus Padomju savienības. Arī Imants Kalniņš sāka rakstīt dziesmas, “bītlu” vienkāršības un saprotamības ietekmēts. Cita nopietna ietekme bija tautas dziesma, un tā nāca no Austras Pumpures. Es domāju, ka tad, ja Imants Kalniņš Liepājā nebūtu sastapis Austru, pavisam citādas varētu būt arī viņa dziesmas.
Austra Pumpure ne tikai ir iemācījusi dziedāt tautasdziesmu tiem jaunajiem cilvēkiem, kas kopā ar viņu kāpj uz skatuves, bet rosinājusi dziedāt līdzi arī klausītājus. Viņa to spēj ļoti vienkārši, un cilvēki no sirds atsaucas viņas aicinājumam. Jo Austra Pumpure ik brīdi ir patiesa, īsta un arī vienkārša. Tiekoties ar viņu, ne brīdi nenomāc doma, ka tavā priekšā ir liela māksliniece. Bet no tā jau viņas lielums neplok.
Austras Pumpures spēks ir viņas labestība. Viņa lasa žurnālu “Labietis”, es zinu, ka viņai tuva ir baznīca ar tās garīgo spēku. Pat ļaunumu Austra spēj labot ar humoru. Ne nicināt vai nosodīt ļauna teicēju vai darītāju, bet ar vārdu vien padarīt viņu par zaudētāju. Ļaunumam nav spēka Austras Pumpures labestības priekšā.
Es domāju, ka augstā apbalvojuma piešķiršana Austrai Pumpurei ir dabisks un pašsaprotams solis – novērtējums viņas darbam un personībai.
Raksta autors: Miervaldis Ziemelis, vīru kora “Dziedonis” diriģents
Avots: laikraksts “Kurzemes Vārds”
Datums: 1998. gada 5. novembris