{"id":206,"date":"2019-04-09T10:57:13","date_gmt":"2019-04-09T10:57:13","guid":{"rendered":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/?p=206"},"modified":"2019-04-09T10:57:13","modified_gmt":"2019-04-09T10:57:13","slug":"zem-austras-dziesmu-karoga-1998","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/publikacijas\/zem-austras-dziesmu-karoga-1998\/","title":{"rendered":"ZEM AUSTRAS DZIESMU KAROGA (1998)"},"content":{"rendered":"<p>Dodoties uz Austras Pumpures koncertiem, savu vienaldz\u012bbu atst\u0101jiet m\u0101j\u0101s, darb\u0101, aiz te\u0101tra, bazn\u012bcas vai koncertz\u0101les durv\u012bm. Var jau b\u016bt, ka vi\u0146as dzied\u0101t\u0101s dziesmas zaud\u0113ju\u0161as da\u013cu no sava asi politisk\u0101 satura, ta\u010du pacelt balsi pret cietsird\u012bbu, saltu apr\u0113\u0137inu un nekaun\u012bgu stulbumu varam vienm\u0113r. Vismaz reizi gad\u0101 \u0161\u012b, trausl\u0101 sentimenta pu\u0137e, j\u0101aplaista!<\/p>\n<p>5. mart\u0101, kad savu v\u0101rda dienu svin\u0113s visas Austras, \u201eAve Sol\u201d koncertz\u0101l\u0113 skan\u0113s nu jau desmit\u0101s Austras dienas. Visus septi\u0146us desmitus Austrasb\u0113rnu kop\u0101 nesasaukt, bet da\u017ei jau s\u0101k pulc\u0113ties&#8230;<\/p>\n<p>Tijai Auzi\u0146ai \u0161\u0137iet, ka vi\u0146a Austru pazinusi vienm\u0113r \u2013 vi\u0146as koncertos M\u0101kslas darbinieku nam\u0101, Anglik\u0101\u0146u bazn\u012bc\u0101, Le\u013c\u013cu te\u0101tr\u012b s\u0113d\u0113jusi k\u0101d\u0101 z\u0101les kakti\u0146\u0101 un dungojusi l\u012bdzi. 1988. gad\u0101 Tija noorganiz\u0113jusi pirm\u0101s Austrasdienas. Un t\u0101 katru gadu, kad ziemas saule s\u0101k zaud\u0113t k\u0101du no saviem asajiem zobiem, zeme s\u0101k griezties uz pavasari, Austra no Liep\u0101jas brauc uz R\u012bgu, lai pulcin\u0101tu ne vien savus skatuves b\u0113rnus, bet ar\u012b visus l\u012bdzdom\u0101t\u0101jus. Tija r\u016bp\u0113jas par visu to, kas \u201epaliek aiz kadra\u201d, un pati palikdama tur. P\u0113c koncertiem dzied\u0101\u0161ana turpin\u0101s.<\/p>\n<p>Kad, saul\u012btei lecot, izkl\u012bst p\u0113d\u0113jie Austrasb\u0113rni, Tija aizsl\u0113dz te\u0101tra vai bazn\u012bcas durvis un j\u016bt, ka pozit\u012bvais l\u0101di\u0146\u0161 ieg\u016bts par visiem 200 procentiem.<\/p>\n<h2>TU ESI TAS \u0136IE\u0122ELIS<\/h2>\n<p><strong>ULDIS OZOLS<\/strong> ir viens no sen\u0101kajiem Austrasb\u0113rniem. \u201eToreiz ikdiena bija pilna ar Raimonda Paula dziesm\u0101m, un vien\u012bg\u0101 vieta, kur dzird\u0113t Imanta Kalni\u0146a ska\u0146darbus, bija Austras Pumpures koncerti\u201d, saka Uldis. 1981. gad\u0101 p\u0113c k\u0101da koncerta Uldim esot pieticis drosmes Austru samekl\u0113t aizkulis\u0113s, lai pal\u016bgtu dziesmu tekstus&#8230; Austra uzaicin\u0101ja Uldi dzied\u0101t. Par neaizmirstamiem k\u013cuvu\u0161i koncerti, kad z\u0101le bija st\u0101vgr\u016bd\u0101m pilna \u013cau\u017eu. Ar\u012b pa\u0161iem Austrasb\u0113rniem katrs koncerts bija sv\u0113tki. P\u0113c tam vi\u0146i pulc\u0113j\u0101s Austras viesn\u012bcas numur\u0101 (Liep\u0101j\u0101 \u2013 dz\u012bvokl\u012b), lai dzied\u0101tu savas dziesmas, kuras tapu\u0161as koncertu starplaikos. Austra alla\u017e savus b\u0113rnus mudin\u0101jusi rakst\u012bt pa\u0161iem, un tagad var teikt, ka lielu liel\u0101 da\u013ca no Latvijas kupl\u0101s folkm\u016bzi\u0137u saimes savas \u0123it\u0101ras gaitas s\u0101ku\u0161i pie Austras. Ar\u012b Uldis Ozols raksta gan dzeju, gan m\u016bziku. Vi\u0146\u0161 teic, ka dzejo\u013ci un melodijas pie vi\u0146a atn\u0101k pa\u0161as. \u201eT\u0101s n\u0101k no aug\u0161as pie cilv\u0113kiem. \u201eEs esmu vien\u012bgi transformators, kur\u0161 vi\u0146us pieraksta, b\u016bt\u012bb\u0101 pat autorties\u012bbas es nevar\u0113tu izvirz\u012bt\u201d, saka Uldis. Jau \u201eBil\u017eu 92\u201d folkkoncert\u0101 var\u0113j\u0101t dzird\u0113t jaun\u0101s Ulda dziesmas ar M\u0101ras Z\u0101l\u012btes dzeju. \u201eZemgales l\u012bdzenums dv\u0113selei lidlauks\u201d, dzied Uldis un teic, ka daudzas dziesmas neb\u016btu tapu\u0161as bez paz\u012b\u0161an\u0101s ar dv\u0113seliski bag\u0101tiem \u013caud\u012bm Zemgales pus\u0113.<\/p>\n<p>\u201eAustra m\u016bs iem\u0101c\u012bja sadz\u012bvot kolekt\u012bv\u0101, neizvirzot savas amb\u012bcijas ar\u012b tad, ja reiz\u0113m esi par citiem p\u0101r\u0101ks\u201d, saka Uldis. \u201eTev, j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ar grupu, kas uz skatuves b\u016bv\u0113 m\u0101ju tie\u0161i taj\u0101 br\u012bd\u012b, cit\u0101 koncert\u0101 b\u016bs atkal jauna m\u0101ja, un tu esi tikai skr\u016bv\u012bte, nu labi \u2013 varb\u016bt for\u0161s \u0137ie\u0123elis \u0161ai kop\u012bgaj\u0101 \u0113k\u0101 un vair\u0101k nekas.\u201d<\/p>\n<h2>PRINCES\u012a\u0160U DZIESMINIECE<\/h2>\n<p>Dziesmas <strong>AGITA KAU\u017d\u0112NA<\/strong> s\u0101ka sacer\u0113t jau agr\u0101 b\u0113rn\u012bb\u0101, aizbraukusi uz laukiem, vi\u0146a t\u0101s likusi klaus\u012bties vis\u0101m tant\u0113m. Pie Austras divpadsmit gad\u012bgo Agitu aizvedusi mamma. \u201eVi\u0146a bija nopirkusi bi\u013cetes uz koncertu, bet man tik \u013coti negrib\u0113j\u0101s iet. Nevar\u0113ju iedom\u0101ties, kas tas ir\u201d, st\u0101sta Agita. Ta\u010du \u2013 p\u0113c koncerta vi\u0146a \u0146\u0113musi mammu pie rokas un abas devu\u0161\u0101s aizkulis\u0113s. \u0122it\u0101ru sp\u0113l\u0113t Agita jau m\u0101c\u0113jusi, vi\u0146a apmekl\u0113ja m\u016bzikas skolu: k\u0101 g\u0101ja, t\u0101 ar\u012b palika, neizlai\u017eot nevienu koncertu&#8230; V\u0113l\u0101k t\u012b\u0146u gados tapa it k\u0101 b\u0113rni\u0161\u0137\u012bgas dziesmi\u0146as ar M\u0101ra \u010cakl\u0101 v\u0101rdiem, kuru nopietnais saturs Agitai atkl\u0101j\u0101s tikai v\u0113l\u0101k. Kompon\u0113t Agita nav beigusi v\u0113l \u0161odien, kur nu \u2013 vi\u0146a k\u013cuvusi par \u012bstu profesion\u0101li, jo M\u016bzikas akad\u0113mij\u0101 vi\u0146a kompoz\u012bciju stud\u0113 jau ma\u0123istrant\u016br\u0101. Agita raksta ne tikai nopietnus simfoniskus ska\u0146darbus, bet ar\u012b dziesmi\u0146as b\u0113rniem, &#8211; t\u0101s sakopotas gr\u0101mati\u0146\u0101 \u201ePrinces\u012bte un bru\u0146inieki\u201d. Lai gan Austrasb\u0113rnu sniegums ar katru gadu k\u013c\u016bst arvien profesion\u0101l\u0101ks, nelabv\u0113\u013ci vi\u0146iem alla\u017e p\u0101rmetu\u0161i p\u0101r\u0101k tautisku dzied\u0101jumu. Bet augstaj\u0101 skol\u0101 ieg\u016bt\u0101s zin\u0101\u0161anas un prasmes Agitai nav trauc\u0113ju\u0161as uzst\u0101ties kop\u0101 ar varb\u016bt maz\u0101k izgl\u012btotiem \u201ebr\u0101\u013ciem un m\u0101s\u0101m\u201d. \u201eT\u0101 ir pavisam cita lieta\u201d, saka Agita. Tie\u0161i 5. mart\u0101, kad notiks pirmais Austras dienu koncerts, M\u016bzikas akad\u0113mijas studenti dosies uz R\u0113zekni, lai tur atska\u0146otu Agitas Kau\u017e\u0113nas ska\u0146darbu klavier\u0113m \u010detrroc\u012bgi. Ta\u010du Agita b\u016bs kop\u0101 ar Austru \u2013 uz \u201eAve Sol\u201d skatuves.<\/p>\n<h2>TR\u012aSZVAIG\u017d\u0145U ORDENI AUSTRAI<\/h2>\n<p>\u201eMan Austras dzied\u0101t\u0101s dziesmas tr\u0101p\u012bja pa \u012bstam\u201d, saka <strong>ARNIS MILTI\u0145\u0160<\/strong>. \u201eBiju uz vi\u0146as koncertiem M\u0101kslas darbinieku nam\u0101. Redz\u0113ju vi\u0146u n\u0101kam lej\u0101 pa k\u0101pn\u0113m \u2013 t\u0101ds hipija tips taisniem, gariem matiem, bet pieiet kl\u0101t neuzdro\u0161in\u0101jos\u201d. Liktenis vi\u0146us saveda kop\u0101 p\u0113c gadiem diviem, kad Anglik\u0101\u0146u bazn\u012bcas pagrabi\u0146\u0101 tikai izdzerts kvantums kafijas un uz r\u012bta pusi notika vieno\u0161an\u0101s par kop\u012bgu koncert\u0113\u0161anu. T\u0101 dzima iecere par sesto Austras programmu, kur\u0101 vajadz\u0113ja ietilpt tam visam, ko nedr\u012bkst ska\u013ci dzied\u0101t. \u2013 \u201easi politiskas un da\u017e\u0101das rupj\u012bbas pak\u0101pes dziesmas\u201d. Viss beidz\u0101s tik skaisti un piepacelti, ka \u0161\u0137iroties Arnis pat nepa\u0146\u0113ma Austras telefonu.<\/p>\n<p>Dziesmas Arnis s\u0101ka rakst\u012bt jau skolas laik\u0101, pirm\u0101 bija ar \u013coti sentiment\u0101lu un filozofisku saturu. Pie Austras Arnis aizvedis v\u0113l\u0101k tik paz\u012bstamus dzied\u0101t\u0101jus k\u0101 Ein\u0101ru V\u012btolu \u2013 n\u0101kamo \u201eTip Top\u201d solistu, Egilu Sili\u0146u, kur\u0161 nu jau p\u0101rc\u0113lies uz V\u012bnes operu, un Silviju Silavu.<\/p>\n<p>\u201eNe vienm\u0113r esmu piekritis tam, ko dara Austra, da\u017ek\u0101rt par vi\u0146u dom\u0101dams pat \u013coti asi, un vi\u0146a dro\u0161i vien par mani ar\u012b. Bet ir viena lieta, ko no vi\u0146as var m\u0101c\u012bties, &#8211; tas ir su\u0123est\u0113jo\u0161ais ma\u0123ijas moments, ko vi\u0146a sp\u0113j pan\u0101kt.\u201d Arnim bijusi iecere sav\u0101kt materi\u0101lu raid\u012bjumam par Austru, kur\u0101 vi\u0146a atkl\u0101tos ar vis\u0101m sav\u0101m cilv\u0113ciskaj\u0101m v\u0101j\u012bb\u0101m, bez pierast\u0101s glorific\u0113\u0161anas. \u201eJ\u0101, da\u017ek\u0101rt Austra var b\u016bt nesaudz\u012bga, ka\u0161\u0137\u012bga, aizvainojo\u0161a \u2013 k\u0101 jau da\u017ek\u0101rt k\u0101ds no mums. Bet m\u0113s vi\u0146u m\u012blam un t\u0101 ir bauda b\u016bt t\u0101das person\u012bbas kl\u0101tb\u016btn\u0113\u201d, saka Arnis. \u201eUldis Ozols ir ierosin\u0101jis, ka Austrai vajadz\u0113tu pie\u0161\u0137irt Tr\u012bszvaig\u017e\u0146u ordeni, ar\u012b es esmu ar ab\u0101m rok\u0101m \u201epar\u201d\u201d.<\/p>\n<h2>LAINE DZIED AR AC\u012aM<\/h2>\n<p>Nevienam nav nosl\u0113pums, ka Austra Pumpure ir akt\u012bva esperanto kust\u012bbas dal\u012bbniece. Ar\u012b daudzi vi\u0146as skatuves b\u0113rni ir apguvu\u0161i \u0161o starptautisko valodu un, ja ne vair\u0101k, tad taj\u0101 padzied\u0101t var. Esperanto valod\u0101 visur pasaul\u0113 tikai izdzied\u0101tas gan Imanta Kalni\u0146a, gan tautasdziesmas. Uz k\u0101du Austrasb\u0113rnu m\u0113\u0123in\u0101jumu <strong>LAINI LIGERI<\/strong> aizveda tante (ar\u012b p\u0101rliecin\u0101ta esperantiste).<\/p>\n<p>Ta\u010du Lainei pirmais m\u0113\u0123in\u0101jums beidz\u0101s ar pirmo koncertu, jo Austra, nov\u0113rt\u0113jusi, ka Laine ir gana labi \u0123\u0113rbta, teica: \u201eTu k\u0101psi uz skatuves\u201d. \u201eMeldi\u0146us aptuveni jau zin\u0101ju, ar v\u0101rdiem t\u0101 pa\u0161vak\u0101k \u2013 skat\u012bjos Austrai mut\u0113 un m\u0113\u0123in\u0101ju dzied\u0101t l\u012bdzi\u201d, st\u0101sta Laine. No zemletes dab\u016bjusi \u0123it\u0101ru, Laine pa nakt\u012bm m\u0101c\u012bj\u0101s sp\u0113l\u0113t. M\u0101mi\u0146a n\u0101ca b\u0101rties, uz r\u012bta pusi pirksti gan bija tulzn\u0101s. Koncert\u0113jot kop\u0101 ar Arni Milti\u0146u un Helviju Stengrevicu, da\u017eas dziesmas tapu\u0161as ar\u012b pa\u0161ai, bet citreiz apgaism\u012bbas mirklis esot tik \u012bss, ka Laine nepasp\u0113jot nemaz l\u012bdz \u0123it\u0101rai aizskriet un dziesmu pierakst\u012bt. Ta\u010du dziesmi\u0146ai \u201ePa ce\u013cu iet maz r\u016b\u0137\u012btis ar roz\u0101 bik\u0161el\u0113m\u201d ir paveicies \u2013 to zina daudzi Latvijas b\u0113rni.<\/p>\n<p>Esperanto Laine nu jau pasp\u0113jusi aizmirst, bet Austrai ir uztic\u012bga. No Austras Laine m\u0101c\u012bjusies savu vienaldz\u012bbu atst\u0101t aizkulis\u0113s un dziesm\u0101 piedal\u012bties visa. \u201eKatrs sevi m\u0113\u0123ina izdzied\u0101t sav\u0101d\u0101k, es to daru ar ac\u012bm\u201d, saka Laine.<\/p>\n<p><strong>Raksta autors:<\/strong> Sandra Landorfa<br \/>\n<strong>Avots:<\/strong> \u201cR\u012bgas Balss\u201d<br \/>\n<strong>Datums:<\/strong> 1998. gada 26. febru\u0101ris<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Dodoties uz Austras Pumpures koncertiem, savu vienaldz\u012bbu atst\u0101jiet m\u0101j\u0101s, darb\u0101, aiz te\u0101tra, bazn\u012bcas vai koncertz\u0101les durv\u012bm. Var jau b\u016bt, ka vi\u0146as dzied\u0101t\u0101s dziesmas zaud\u0113ju\u0161as da\u013cu no sava asi politisk\u0101 satura, ta\u010du pacelt balsi pret cietsird\u012bbu, saltu apr\u0113\u0137inu un nekaun\u012bgu stulbumu varam vienm\u0113r. Vismaz reizi gad\u0101 \u0161\u012b, trausl\u0101 sentimenta pu\u0137e, j\u0101aplaista! 5. mart\u0101, kad savu v\u0101rda [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":0,"parent":0,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"inline_featured_image":false,"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-206","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-publikacijas"],"acf":[],"aioseo_notices":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/206","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=206"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/206\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":207,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/206\/revisions\/207"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=206"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=206"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=206"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}