{"id":117,"date":"2019-01-12T18:22:19","date_gmt":"2019-01-12T18:22:19","guid":{"rendered":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/?p=117"},"modified":"2019-01-28T12:50:39","modified_gmt":"2019-01-28T12:50:39","slug":"pazemes-straumes-un-virszemes-tecejums-2002","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/publikacijas\/pazemes-straumes-un-virszemes-tecejums-2002\/","title":{"rendered":"Pazemes straumes un virszemes tec\u0113jums (2002)"},"content":{"rendered":"<p>28. febru\u0101r\u012b AUSTRA PUMPURE Latvijas M\u016bzikas ierakstu gada balvas ceremonij\u0101 tika god\u0101ta par m\u016b\u017ea ieguld\u012bjumu. Bet ieguld\u012bjums noteikti nav \u012bstais v\u0101rds. Guld\u012bt \u2013 tas ir tikpat k\u0101 aprakt, nolikt pie vietas un necil\u0101t. Neba par savas dz\u012bves un talanta mier\u0101 tur\u0113\u0161anu Austra sa\u0146\u0113musi to balvu. Par kust\u012bbu, skr\u0113jienu, pl\u016bdumu, rosin\u0101\u0161anu un apaug\u013co\u0161anu sa\u0146\u0113musi.<\/p>\n<p>\u201eM\u0101si\u0146, kaut paz\u012bstamies, kas esi tu?<br \/>\nZemes m\u0101te, tautas meita, D\u0113kla, K\u0101rta jeb viss tas un vair\u0101k vien\u0101 \u012bst\u0101 augum\u0101?\u201d<br \/>\nT\u0101, pirmoreiz saticies ar Austru Pumpuri t\u0101laj\u0101 1983. gad\u0101, rakst\u012bja Andris K\u0101rkli\u0146\u0161, pasaules dziesminieks. Taisn\u012bba \u2013 vi\u0146a daudziem ir bijusi likte\u0146a l\u0113m\u0113ja. Ta\u010du man liekas, ka Austr\u0101 ne maz\u0101k sp\u0113c\u012bga skan M\u0101ra, saukta ar\u012b par \u016ade\u0146u m\u0101ti. Ar \u016bde\u0146iem man vi\u0146a sasaucas.<\/p>\n<h2>Kas tur apak\u0161\u0101 pl\u016bst<\/h2>\n<p>Tur apak\u0161\u0101 ir Rucavas b\u0113rn\u012bba, kas pavad\u012bta \u2013 nu, j\u0101, \u201e\u016ade\u0146u\u201d m\u0101j\u0101s. Ar br\u012bnumaku, kur\u0101 \u016bdens vienm\u0113r ir gards un tie\u0161i devi\u0146us gr\u0101dus silts \u2013 vienalga, vasaras tveice vai ziemas spelgonis. To aku v\u0113l\u0101k, apk\u0101rt\u0113jo zemi uzlabot grib\u0113dami, sagrauj padomju melioratori, un vieta pamaz\u0101m k\u013c\u016bst par \u010d\u016bksl\u0101ju.<\/p>\n<p>Tur skan un \u010dalo visi \u2013 v\u0113l\u0101k, atmi\u0146as st\u0101stot, Austra teiks: dzied\u0101t bija tikpat pa\u0161saprotami k\u0101 str\u0101d\u0101t. Vecvec\u0101ku un vec\u0101ku r\u016bp\u012bgi iekopt\u0101s, no 15 hekt\u0101riem l\u012bdz krietnai saimniec\u012bbai izaudz\u0113t\u0101s m\u0101j\u0101s dz\u012bvo tr\u012bs paaudzes, un mazie p\u0101r\u0146em vec\u0101ko tikumus dabiski un vienk\u0101r\u0161i. T\u0113vs, savulaik Oskara Kalpaka pulka kapelmeistars, p\u016b\u0161 trompeti un vada apvienoto Rucavas, N\u012bcas, Dunikas un B\u0101rtas Aizsargu p\u016bt\u0113ju or\u0137estri. Skaidrs, ka ar\u012b visi b\u0113rni &#8211; Austra, br\u0101\u013ci Alfr\u0113ds un Valdis un m\u0101sa Alv\u012bna \u2013 iem\u0101c\u0101s sp\u0113l\u0113t k\u0101du instrumentu. Akordeonu jau nu noteikti. Izveido \u0123imenes kapelu, ar ko brauk\u0101 apk\u0101rt pa godiem, b\u0113r\u0113m un k\u0101z\u0101m. Gad\u0101s t\u0101das k\u0101zas, kur tr\u012bs dienas nemaz i nerun\u0101 \u2013 tikai dzied. K\u0101 oper\u0101.<\/p>\n<p>Vec\u0101m\u0101te \u0136\u0113rsta ir kaut kas \u012bpa\u0161s, kaut b\u0113rna pr\u0101ts to uztver pavisam mier\u012bgi. Bet v\u0113l\u0101k izr\u0101d\u0101s, ka no vi\u0146as Austras dziesm\u0101 iepl\u016bdusi pla\u0161a un sv\u0113t\u012bga straume. Sv\u0113tdienu r\u012btos \u0136\u0113rsta ar dziesmu gr\u0101matu s\u0113d pie atv\u0113rta loga un, kam\u0113r viss no v\u0101ka l\u012bdz v\u0101kam nav izdzied\u0101ts, r\u016bti ciet never. Vi\u0146ai l\u012bdzi velkot, Austra iem\u0101c\u0101s tautasdziesmu milzumu, kas b\u016btu v\u0113l liel\u0101ks, ja b\u016btu pieticis pr\u0101ta mazos un jaunos gados kaut ko pierakst\u012bt. Vecaim\u0101tei galv\u0101 k\u0101ds dzied: t\u0101 sprie\u017e b\u0113rni. Jo sevi\u0161\u0137i vecuma gal\u0101, vi\u0146a var p\u0113k\u0161\u0146i nakt\u012b iedzied\u0101ties vai pie galda ska\u013ci apsmieties, teikdama, ka nupat izdzirdusi dikti jautru dziesmu. Dro\u0161i vien \u0136\u0113rsta bija t\u012brradnis, l\u012bdz 20. gadsimtam izstiepusies sakn\u012bte no Austraskoka, viena no t\u0101m d\u012bvaj\u0101m siev\u0101m, kur\u0101m dzima ne tikai b\u0113rni, bet tautas dainas.<\/p>\n<p>\u0136\u0113rsta ar\u012b aiziet, pati savu dienu zin\u0101dama. Kara laik\u0101, jau uz gultas gul\u0113dama, vi\u0146a mierina meitu, kas sa\u0146\u0113musi zi\u0146u, ka n\u0101kamaj\u0101 r\u012bt\u0101 j\u0101atst\u0101j m\u0101jas un j\u0101dodas b\u0113g\u013cu gait\u0101s ar b\u0113rniem, un turkl\u0101t ar\u012b vecu, slimu cilv\u0113ku. \u201eL\u012bdz r\u012btam v\u0113l t\u0101lu,\u201d saka \u0136\u0113rsta. Un patiesi, kad ataust r\u012bts, vi\u0146a jau ir aizg\u0101jusi savu gaitu. Z\u0101rks turpat b\u0113ni\u0146os, b\u0113ru dr\u0113bes sen sak\u0101rtotas. R\u012bta pus\u0113 \u0136\u0113rstu izvada un dodas prom no \u201e\u016ade\u0146iem\u201d.<\/p>\n<h2>T\u0113rces un strauti<\/h2>\n<p>Liep\u0101jas te\u0101tr\u012b Austra non\u0101k pa\u0161\u0101 50. gadu s\u0101kum\u0101. Cietais Sta\u013cina laiks v\u0113l ir pa\u0161\u0101 sp\u0113k\u0101, bet te\u0101trim ir pa sp\u0113kam izdzird\u0113t un \u013caut nojaust ar\u012b skat\u012bt\u0101jiem par sasalu\u0161o \u016bde\u0146u mo\u0161anos. Tur, zem sniega un s\u0113rsnas k\u0101rtas, k\u0101da s\u012bka t\u0113rce jau v\u0113sta par atkusni. Jo te\u0101tris ir zemtekstu m\u0101ksla, sevi\u0161\u0137i gr\u016btos laikos. Un Nikolajs M\u016brnieks, Austras skatuves m\u0101kslas skolot\u0101js, ir liels zemtekstu un bezv\u0101rda noz\u012bmju meistars. Viena no pirmaj\u0101m izr\u0101d\u0113m, kur vajadz\u012bga Liep\u0101jas M\u016bzikas vidusskolas absolventes Austras Pumpures pal\u012bdz\u012bba, ir \u201eVec\u0101 j\u016brnieku ligzda\u201d. M\u016brnieks alla\u017e sacent\u0101s ar lielajiem R\u012bgas te\u0101triem, vi\u0146am bija t\u0101ds k\u0101 azarts pier\u0101d\u012bt, ka Liep\u0101j\u0101 to pa\u0161u lugu vai dramatiz\u0113jumu iesp\u0113jams iestud\u0113t lab\u0101k. Vi\u013ca L\u0101\u010da rom\u0101na dramatiz\u0113jums vienlaikus par\u0101d\u012bj\u0101s uz Nacion\u0101l\u0101 (tolaik Dr\u0101mas) un Liep\u0101jas te\u0101tra skatuves. Dr\u0101mas te\u0101tr\u012b Alfreda Amtma\u0146a-Bried\u012b\u0161a uzvedum\u0101 atveras priek\u0161kars un s\u0101kas run\u0101\u0161ana. Bet Liep\u0101j\u0101&#8230; V\u0113l pirms darb\u012bbas M\u016brniekam ir m\u0113m\u0101 aina, kas noska\u0146o skat\u012bt\u0101jus izr\u0101dei. B\u0113g\u013ci atgrie\u017eas no Krievijas. Dzimtene v\u0113l ir aiz dzelo\u0146dr\u0101t\u012bm. Putenis. V\u0113j\u0161. Un pavisam klusi\u0146\u0101m skan dziesma \u201eAk, teci jel, saul\u012bt, uz dzimteni steidz&#8230;\u201d. Un skat\u012bt\u0101jiem sirdis ir va\u013c\u0101! Nikolajs M\u016brnieks prot rad\u012bt t\u0101du \u012bpa\u0161u atmosf\u0113ru, kas palaikam pasaka v\u0113r\u012bgajiem skat\u012bt\u0101jiem vair\u0101k nek\u0101 teksts, un tur vi\u0146am \u013coti noder Austra. Ar\u012b \u0161o dziesmu vi\u0146a zin\u0101jusi. T\u0101 esot sena baptistu dziesma no tiem laikiem, kad vi\u0146i no Liep\u0101jas ostas brauca prom uz Ameriku. T\u0101das tak bez gala dzied\u0101ja \u0136\u0113rsta!<\/p>\n<p>Cita straume, kas parauj va\u013c\u0101 domas un j\u016btas, ir boh\u0113ma. O\u013c\u0123erts Kroders ir apz\u012bm\u0113jis boh\u0113mu k\u0101 rado\u0161u izpau\u0161anos alkohola kl\u0101tb\u016btn\u0113. Liep\u0101jas aktieru boh\u0113ma ir dzied\u0101\u0161ana, un Austra tur alla\u017e ir pa\u0161\u0101 vid\u016b ar savu akordeonu vai \u0123it\u0101ru. Par sp\u012bti ikdienai un raiz\u0113m p\u0113c izr\u0101d\u0113m vai garajos izbraukumos, t\u0101l\u0101k no redz\u012bgaj\u0101m ac\u012bm un dzird\u012bgaj\u0101m aus\u012bm aktieri izdzied visu, kas uz sirds. Un uz sirds palaikam ir sakr\u0101jies daudz. Edgars Puj\u0113ns, k\u0101 asto\u0146padsmitgad\u012bgs puika, par mu\u013c\u0137\u012bbu dab\u016bjis dzimtenes nodev\u0113ja pantu, Zieme\u013cos Int\u0101 ir sa\u0137\u0113ris tuberkulozi, un vi\u0146u izgl\u0101bu\u0161i turpat izs\u016bt\u012btie le\u0123ion\u0101ri. Visu m\u016b\u017eu vi\u0146\u0161 p\u0113c tam j\u016btas k\u0101 latvie\u0161u le\u0123iona karav\u012bru p\u0113ctecis. Puj\u0113ns, protams, dzied le\u0123ion\u0101ru dziesmas. No t\u0101s pa\u0161as no\u0161\u0137iras ir \u201eAugstien\u0113 pie Madonas\u201d, ko prot Valdem\u0101rs Zandbergs. Tajos vakaros un nakt\u012bs izdzied to, par ko dien\u0101 pat neiemin\u0113sies.<\/p>\n<h2>Meteor\u012bts un izlau\u0161an\u0101s virspus\u0113<\/h2>\n<p>T\u0101 t\u0101s zemledus t\u0113rces un straum\u012btes tek un kr\u0101jas. L\u012bdz atskrien meteor\u012bts, izsit caurumu led\u016b un zemes virsk\u0101rt\u0101, un viss, kas sakr\u0101jies, iz\u0161\u013c\u0101cas ar \u0161alti \u2013 k\u0101 savulaik, kad cauri pliena sl\u0101nim tika izurbta \u201e\u016ade\u0146u\u201d avotu aka. T\u0101 meteor\u012bta v\u0101rds, protams, ir Imants Kalni\u0146\u0161. Jo vi\u0146a m\u016bzika ir no citas pasaules, tai ir cits dzi\u013cums, jo ir ta\u010du t\u0101, ka viena dziesma var k\u0101du laiku p\u0101r\u0146emt sirdis, bet p\u0113c tam, izr\u0101d\u0101s, palikusi tikai sav\u0101 laik\u0101 un viet\u0101. Reiz, Ievai Akur\u0101terei dziedot \u201eManai tautai\u201d, lik\u0101s, ka tur ta\u010du ir pateikts pats galvenais, sv\u0113t\u0101kais. Un bija jau ar\u012b. Bet &#8211; bija. Kur\u0161 jaunais, pats to nepiedz\u012bvojis, grib\u0113s vairs s\u0113rot par to, ka \u201edziest l\u0113n\u0101m m\u016bsu liesma\u201d? Kam\u0113r Kalni\u0146a \u201eDziesma, ar ko tu s\u0101cies?\u201d ir katrai paaudzei aizvien no jauna atbildams jaut\u0101jums. Jo ImKa un Viks atn\u0101k, l\u012bdzi nesot nebiju\u0161u <em>pret\u0146u<\/em> ener\u0123iju. <em>Pretnis <\/em>\u2013 tas ir Rai\u0146a v\u0101rds, Tots no lugas \u201eSp\u0113l\u0113ju, dancoju\u201d ir t\u0101ds. Un, izr\u0101d\u0101s, Kalni\u0146a dziesm\u0101m, t\u0101pat k\u0101 Totam, ir trejas dz\u012bves: \u201et\u0101, kas ir, kas bij\u2019, kas b\u016bs\u201d.<\/p>\n<p>T\u0101 t\u0101s zemledus t\u0113rces un straum\u012btes tek un kr\u0101jas. L\u012bdz atskrien meteor\u012bts, izsit caurumu led\u016b un zemes virsk\u0101rt\u0101, un viss, kas sakr\u0101jies, iz\u0161\u013c\u0101cas ar \u0161alti \u2013 k\u0101 savulaik, kad cauri pliena sl\u0101nim tika izurbta \u201e\u016ade\u0146u\u201d avotu aka. T\u0101 meteor\u012bta v\u0101rds, protams, ir Imants Kalni\u0146\u0161. Jo vi\u0146a m\u016bzika ir no citas pasaules, tai ir cits dzi\u013cums, jo ir ta\u010du t\u0101, ka viena dziesma var k\u0101du laiku p\u0101r\u0146emt sirdis, bet p\u0113c tam, izr\u0101d\u0101s, palikusi tikai sav\u0101 laik\u0101 un viet\u0101. Reiz, Ievai Akur\u0101terei dziedot \u201eManai tautai\u201d, lik\u0101s, ka tur ta\u010du ir pateikts pats galvenais, sv\u0113t\u0101kais. Un bija jau ar\u012b. Bet &#8211; bija. Kur\u0161 jaunais, pats to nepiedz\u012bvojis, grib\u0113s vairs s\u0113rot par to, ka \u201edziest l\u0113n\u0101m m\u016bsu liesma\u201d? Kam\u0113r Kalni\u0146a \u201eDziesma, ar ko tu s\u0101cies?\u201d ir katrai paaudzei aizvien no jauna atbildams jaut\u0101jums. Jo ImKa un Viks atn\u0101k, l\u012bdzi nesot nebiju\u0161u <em>pret\u0146u<\/em> ener\u0123iju. <em>Pretnis <\/em>\u2013 tas ir Rai\u0146a v\u0101rds, Tots no lugas \u201eSp\u0113l\u0113ju, dancoju\u201d ir t\u0101ds. Un, izr\u0101d\u0101s, Kalni\u0146a dziesm\u0101m, t\u0101pat k\u0101 Totam, ir trejas dz\u012bves: \u201et\u0101, kas ir, kas bij\u2019, kas b\u016bs\u201d.<\/p>\n<h2>Upe un miers viesu\u013ca ac\u012b<\/h2>\n<p>Austrasdziesma s\u0101kum\u0101 pl\u016bst k\u0101 pa kr\u0101c\u0113m un l\u016b\u017e\u0146\u0101m, kad ne br\u012bdi nevar b\u016bt dro\u0161s, ka priek\u0161\u0101 atkal neb\u016bs jauni kritumi vai koku sag\u0101zumi. Austras Pumpures <em>nepareiz\u0101<\/em> balss! Jau sen vi\u0146as dzied\u0101\u0161anu ir pie\u0146\u0113mu\u0161i un slav\u0113ju\u0161i kol\u0113\u0123i te\u0101tr\u012b, bet, lai uzst\u0101tos publiski, vajadz\u012bga instan\u010du at\u013cauja. Un m\u0101kslas ier\u0113d\u0146iem pietr\u016bkst pareizuma, Elfr\u012bdas Pakules kolorat\u016brsopr\u0101na tre\u013c\u013cu un klavieru pavad\u012bjuma, tas ir viens no argumentiem \u2013 nedr\u012bkst dzied\u0101t neprofesion\u0101li. Jo taj\u0101 laik\u0101, kad Austras dzied\u0101\u0161ana jau lau\u017eas \u0101r\u0101, pa skol\u0101m brauk\u0101 ar\u012b Valsts filharmonijas brig\u0101des un nes m\u0101kslu taut\u0101 akad\u0113miski perfekti. Un paldies vi\u0146iem par to &#8211; simtiem b\u0113rnu t\u0101 iepaz\u012bstas ar neikdieni\u0161\u0137o klasisko m\u016bziku. Bet pasaul\u0113 sava vieta ir citai m\u016bzikai, ar pla\u0161\u0101ku un tie\u0161\u0101ku iedarb\u012bbu. <em>Bez balss<\/em> Krievijas intelektu\u0101lu pr\u0101tus sava\u0146\u0123o Bulats Okud\u017eava, t\u0101pat k\u0101 Francijas un visas pasaules \u0161ansona cien\u012bt\u0101ji ar sirdi klaus\u0101s \u017daka Brela un \u0160arla Aznav\u016bra piesmaku\u0161o dzied\u0101jumu. Austra ir latvie\u0161u Okud\u017eava un Aznav\u016brs, saka O\u013c\u0123erts Kroders.<\/p>\n<p>Bet t\u0101 straume ple\u0161as un k\u013c\u016bst dzi\u013c\u0101ka. P\u0113c pirmajiem koncertiem R\u012bg\u0101, \u0160\u012braka M\u0101kslas darbinieku nam\u0101 vai Le\u013c\u013cu te\u0101tra nelielaj\u0101 z\u0101l\u0113, nek\u0101da rekl\u0101ma nav vajadz\u012bga. Izredz\u0113tajiem \u2013 pirmajiem Austrasb\u0113rniem no ies\u0101c\u0113ju aktieru vidus \u2013 alkst pievienoties aizvien vair\u0101k jaunie\u0161u. No vi\u0146iem izaug dzied\u0101t\u0101ji un komponisti ar pavisam \u012bstu, akad\u0113misku izgl\u012bt\u012bbu un dai\u013cradi. Citiem dzied\u0101\u0161ana paliek sirdslieta, ne darbs.<\/p>\n<p>Austras ener\u0123ija un \u0161arms iegrie\u017e viesuli, tas ierauj Haraldu S\u012bmani, bazn\u012bcu jumtu lic\u0113ju un \u0113r\u0123elnieku no C\u0113s\u012bm, bardu Valdi At\u0101lu. Kad Austras pa klusam sarun\u0101tais abu c\u0113sinieku koncerts Tr\u012bsvien\u012bbas bazn\u012bc\u0101 tiek ar zvanu no aug\u0161as aizliegts, sav\u0113jie iet pie Ulda Brie\u017ea, lai \u201eV\u0101g\u016bz\u012b\u201d dzied\u0101tu tr\u012bs dienas un naktis p\u0113c k\u0101rtas. Kur v\u0113l lab\u0101ks folkfestiv\u0101ls! Bet pati Austra st\u0101v pavisam mier\u012bga un dzied pavisam klusi. Jo pa\u0161\u0101 viesu\u013ca ac\u012b jau valda miers.<\/p>\n<p>Upe pl\u016bst un sazarojas. K\u0101ds atzars izs\u012bkst un p\u0101r\u010d\u016bkslojas, cits pl\u016bst pla\u0161i un sp\u0113c\u012bgi. T\u0101 dab\u0101 notiek. Nu jau t\u0101 ir upes delta, kur sp\u0113ku ieguvus\u012b straume iepl\u016bst j\u016br\u0101. M\u016bzika ir t\u0101 j\u016bra. Un paties\u012bb\u0101 Austra Pumpure ir sa\u0146\u0113musi balvu par m\u016b\u017ea iepludin\u0101\u0161anu m\u016bzik\u0101.<\/p>\n<h3>AUSTRA PUMPURE<\/h3>\n<ul>\n<li>Dzimusi 1928. gada 26. novembr\u012b.<\/li>\n<li>N\u0101kusi no Kalni\u0161\u0137u puses, augusi muzik\u0101l\u0101 \u0123imen\u0113.<\/li>\n<li>Beigusi Liep\u0101jas M\u016bzikas vidusskolu, kur apguvusi dzied\u0101\u0161anu, \u0123it\u0101ras un akordeona sp\u0113li.<\/li>\n<li>1955. gad\u0101 s\u0101kusi str\u0101d\u0101t te\u0101tr\u012b, kas gandr\u012bz visu m\u016b\u017eu bijusi vien\u012bg\u0101 A. Pumpures darbavieta.<\/li>\n<li>Likusi pamatus folkm\u016bzikas kust\u012bbai Latvij\u0101 un izaudzin\u0101jusi vair\u0101kas Austrasb\u0113rnu paaudzes.<\/li>\n<li>IV \u0161\u0137iras Triju Zvaig\u017e\u0146u orde\u0146a kavaliere.<\/li>\n<li>Liep\u0101jas aktri\u0161u folkloras kopas \u201eAt\u0161taukas\u201d dal\u012bbniece.<\/li>\n<li>Liep\u0101jas B\u0113rnu un jaunatnes centra strukt\u016brvien\u012bbas \u201eVaduguns\u201d \u0123it\u0101ristu ansamb\u013ca vad\u012bt\u0101ja.<\/li>\n<li>Esperanto kust\u012bbas akt\u012bviste.<\/li>\n<li>Valsts kult\u016brkapit\u0101la fonda pie\u0161\u0137irt\u0101s m\u016b\u017ea stipendijas sa\u0146\u0113m\u0113ja.<\/li>\n<li>Liep\u0101jas te\u0101tr\u012b A. Pumpure sagatavojusi \u0161\u0101das dziesmu programmas:<\/li>\n<li>Imanta Kalni\u0146a dziesmu I programma 1975. gada 3. septembr\u012b;<\/li>\n<li>I.Kalni\u0146a dziesmu II programma 1979. gada 18. septembr\u012b;<\/li>\n<li>\u201eMana tautasdziesma\u201d1982. gada 7. septembr\u012b;<\/li>\n<li>I.Kalni\u0146a dziesmu III programma 1984. gada 6. septembr\u012b;<\/li>\n<li>\u201eDesmit gadi kop\u0101 ar Imanta Kalni\u0146a dziesm\u0101m\u201d 1985. gada 10. decembr\u012b;<\/li>\n<li>\u201eM\u012b\u013cdziesmi\u0146a\u201d 1987. gada 25. oktobr\u012b;<\/li>\n<li>Jubilejas programma \u201eDziesmi\u0146a mana, zi\u0146\u0123\u012bte mana\u201d 1989. gada 15. janv\u0101r\u012b;<\/li>\n<li>I.Kalni\u0146a dziesmu IV programma 1992. gada 19. febru\u0101r\u012b.<\/li>\n<\/ul>\n<p><strong>Vair\u0101k lasiet:<\/strong><\/p>\n<ul>\n<li>Austra Pumpure \u201eMana un tava\u201d, Austras biedr\u012bbas izdevums, 2010;<\/li>\n<li>Agnese Ose \u201eLe\u0123end\u0101r\u0101 Austra\u201d, autores izdevums, 2011.<\/li>\n<\/ul>\n<p><em><strong>Raksta autore:<\/strong> Ed\u012bte Ti\u0161heizere<\/em><br \/>\n<em><strong>Avots:<\/strong> Liep\u0101jas v\u0113stules Nr.9<\/em><br \/>\n<em><strong>Datums:<\/strong> 2002. gads.<\/em><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>28. febru\u0101r\u012b AUSTRA PUMPURE Latvijas M\u016bzikas ierakstu gada balvas ceremonij\u0101 tika god\u0101ta par m\u016b\u017ea ieguld\u012bjumu. Bet ieguld\u012bjums noteikti nav \u012bstais v\u0101rds. Guld\u012bt \u2013 tas ir tikpat k\u0101 aprakt, nolikt pie vietas un necil\u0101t. Neba par savas dz\u012bves un talanta mier\u0101 tur\u0113\u0161anu Austra sa\u0146\u0113musi to balvu. Par kust\u012bbu, skr\u0113jienu, pl\u016bdumu, rosin\u0101\u0161anu un apaug\u013co\u0161anu sa\u0146\u0113musi. \u201eM\u0101si\u0146, kaut [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":0,"parent":0,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"inline_featured_image":false,"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-117","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-publikacijas"],"acf":[],"aioseo_notices":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/117","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=117"}],"version-history":[{"count":7,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/117\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":165,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/117\/revisions\/165"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=117"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=117"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=117"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}