Cilv\u0113ks, kur\u0161 m\u0101c\u012bja M\u012blest\u012bbu. Harizm\u0101tiska person\u012bba. Sieviete. Dziesminieku ciltsm\u0101te \u2013 Latvijas dziesminieku kust\u012bbas iedvesmot\u0101ja. Neatk\u0101rtojama ImKas dziesmu izpild\u012bt\u0101ja. Austrasb\u0113rns Nr.1. Draugs. Domubiedrs. Gar\u012bg\u0101 mamma. Lust\u012bga dz\u012bves baud\u012bt\u0101ja. Aizraut\u012bga ce\u013cot\u0101ja. At\u0161tauka. Dziesminiece. M\u0101sa. M\u012b\u013cot\u0101 sieva. Sirds cilv\u0113ks. Austra.<\/p>\n
Katrs cilv\u0113ks n\u0101k uz zemes, lai pild\u012btu tikai vi\u0146am uztic\u0113to lomu un uzdevumus. Austra Pumpure tos kr\u0101\u0161\u0146i piepild\u012bja, ejot savu sirds ce\u013cu. Vi\u0146ai dotie uzdevumi viegli risin\u0101j\u0101s cits p\u0113c cita. Nemit\u012bgi uzdodot sev nerimt\u012bgo jaut\u0101jumu, \u201ck\u0101 to dz\u012bvi vajag dz\u012bvot?\u201d, vi\u0146a ar interesi un aizraut\u012bbu piepild\u012bja savu b\u016b\u0161anu pasaul\u0113. Vi\u0146a sm\u0113la pasauli piln\u0101m sauj\u0101m un deva pasaulei atpaka\u013c divk\u0101rt daudz. Vi\u0146a deva sevi l\u012bdzcilv\u0113kiem, publikai, dziesmai, Latvijai, idejai. Ziedoja un piepild\u012bj\u0101s. Dzied\u0101ja un bag\u0101tin\u0101j\u0101s. Vi\u0146a zied\u0113ja. Un dziedin\u0101ja.<\/p>\n
Austra Pumpure dzimusi 1928. gad\u0101 26. novembr\u012b Rucavas pus\u0113, Liepienas ciem\u0101. B\u0113rn\u012bba vair\u0101k aizrit\u0113jusi Kalni\u0161\u0137os \u2013 skaist\u0101 viet\u0101 starp j\u016bru un me\u017eu, kur dz\u012bvojusi m\u0101j\u0101s ar nosaukumu \u201e\u016ade\u0146i\u201d. M\u012blest\u012bbu uz m\u016bziku Austra mantojusi no vec\u0101kiem, vecvec\u0101kiem un cilv\u0113kiem, kuri jaun\u012bb\u0101 biju\u0161i vi\u0146ai l\u012bdz\u0101s. Austras t\u0113vs Mi\u0137elis Pumpurs bijis N\u012bcas un B\u0101rtas p\u016bt\u0113ju or\u0137estra diri\u0123ents, bet vecaist\u0113vs Toms Graudu\u017ee bijis kokl\u0113t\u0101js, pie kura bie\u017ei pulc\u0113ju\u0161ies apk\u0101rt\u0113jie ciema \u013caudis. Dziesminiece m\u0113dza teikt, ka vi\u0146as rados dzied\u0101ju\u0161i visi. Vi\u0146a t\u0101 iem\u0101c\u012bjusies daudzas N\u012bcas, B\u0101rtas un Rucavas pus\u0113 dzied\u0101t\u0101s tautasdziesmas un zi\u0146\u0123es. P\u0113c N\u012bcas pamatskolas beig\u0161anas Austra turpin\u0101ja m\u0101c\u012bbas Liep\u0101jas m\u016bzikas skol\u0101. J\u0101nim Dreimanim velt\u012btaj\u0101 2000. gada izdevum\u0101 \u201cBr\u012bvm\u0101kslinieks J\u0101nis Dreimanis: Atmi\u0146as. Att\u0113li. Notis\u201d, kas atrodams Austras person\u012bgaj\u0101 arh\u012bv\u0101, las\u0101ms dziesminieces cit\u0101ts:<\/p>\n
Par J\u0101ni Dreimani Austra vienm\u0113r run\u0101ja ar lielu m\u012blest\u012bbu un smaidu, vi\u0146\u0161 bijis zin\u0101ma autorit\u0101te, no kuras vi\u0146a p\u0101r\u0146\u0113musi gan dz\u012bves, gan m\u016bzikas gudr\u012bbu:<\/p>\n
1955. gad\u0101 re\u017eisors Nikolajs M\u016brnieks pie\u0146\u0113ma Austru darb\u0101 par m\u016bzikas konsultanti \u2013 koncertmeistari Liep\u0101jas te\u0101tr\u012b. Un t\u0101 liel\u0101ko da\u013cu sava m\u016b\u017ea vi\u0146a str\u0101d\u0101ja Liep\u0101jas te\u0101tr\u012b, sp\u0113l\u0113jot m\u016bziku te\u0101tra izr\u0101d\u0113m \u201ePrincis un ubaga z\u0113ns\u201d, \u201eTr\u012bs musketieri\u201d, \u201eBr\u0113menes muzikanti\u201d, \u201eLaimes L\u0101cis\u201d, \u201eM\u012bla, d\u017eezs un velns\u201d un daudz\u0101m cit\u0101m. Pirmais, kas Austru, k\u0101 pati izsak\u0101s, \u201eizgr\u016bda\u201d uz skatuves, bija re\u017eisors O\u013c\u0123erts Kroders. L\u012bdz tam vi\u0146a pati bija muzic\u0113jusi tikai saviem draugiem, kuri pulc\u0113j\u0101s Grobi\u0146\u0101, aktrises Ter\u0113zes D\u0101vis m\u0101j\u0101s. K\u0101d\u0101 no \u0161\u012bm tik\u0161an\u0101s reiz\u0113m Grobi\u0146\u0101 Austra s\u0101kusi dzied\u0101t tolaik v\u0113l citiem nepaz\u012bstam\u0101s Imanta Kalni\u0146a dziesmas, kuras pats autors vi\u0146ai bija iedevis, bet citur nepopulariz\u0113jis. Vi\u0146a \u0161\u012bs dziesmas pati bija iem\u0101c\u012bjusies un pirmoreiz atska\u0146oja draugiem. T\u0101 bija pirm\u0101 dziesminieces uzdr\u012bkst\u0113\u0161an\u0101s \u2013 pa\u0161ai dzied\u0101t draugu pulci\u0146\u0101. Pirmais lielais koncerts notika 1975. gad\u0101 R\u012bg\u0101, M\u0101kslas darbinieku nam\u0101, p\u0113c tam Liep\u0101jas Pedago\u0123iskaj\u0101 augstskol\u0101. J.Birzkops 1975. gad\u0101 laikrakst\u0101 \u201cLiterat\u016bra un M\u0101ksla\u201d raksta:<\/p>\n
Ar Liep\u0101jas te\u0101tra un draugu atbalstu tapa vair\u0101kas dziesmu programmas: \u201ePils\u0113t\u0101, kur\u0101 piedzimst v\u0113j\u0161\u201d, \u201eSveces dziesma\u201d, \u201e\u0160eit m\u0113s visi it vien\u0101di esam\u201d un \u201eBr\u012bv\u012bbas dziesma\u201d. 1988. gad\u0101 laikrakst\u0101 \u201cPadomju Jaunatne\u201d Andris Bergmanis raksta:<\/p>\n
Ar lielu saj\u016bsmu Austra atcer\u0113j\u0101s \u0161\u012bs koncertt\u016bres cauri visai Latvijai un koncertz\u0101les, kuras br\u012b\u017eiem pat bez rekl\u0101mas bija cilv\u0113ku pilnas. Vi\u0146as repertu\u0101r\u0101, k\u0101 pati apgalvoja, bija apm\u0113ram 150 Imanta Kalni\u0146a dziesmu, ta\u010du vien\u0101 vakar\u0101 bija iesp\u0113jams izdzied\u0101t tikai k\u0101das tr\u012bsdesmit. T\u0101m klaus\u012bt\u0101ji vienm\u0113r biju\u0161i kupl\u0101 skait\u0101 gan Liep\u0101j\u0101, gan R\u012bg\u0101, gan citviet Latvij\u0101 un ar\u012b \u0101rzem\u0113s. Austra dzied\u0101ja gan t\u0101das Imanta Kalni\u0146a dziesmas, ko komponists bija velt\u012bjis tie\u0161i vi\u0146ai, gan, protams, ar\u012b no Liep\u0101jas te\u0101tra izr\u0101d\u0113m, piemetinot, ka dziesm\u0101m katrai ir savs m\u016b\u017es un \u0101rpus iestud\u0113jumiem t\u0101m var rasties ar\u012b pavisam cits v\u0113st\u012bjums.<\/p>\n
Austra \u013coti m\u012bl\u0113ja ar\u012b latvie\u0161u tautasdziesmas, un ne velti vi\u0146a koncertos m\u0113dza cit\u0113t Romas p\u0101vesta s\u016btni, kas, viesojoties Liep\u0101j\u0101 un klausoties m\u016bsu tautasdziesmas, esot teicis, ka mums pa\u0161iem ir sava dziesmu B\u012bbele. Austras tautasdziesmu programmu aizs\u0101kums mekl\u0113jams 1981. gad\u0101, kad di\u017egars Imants Ziedonis uzaicin\u0101ja vi\u0146u uz Mazo \u0123ildi piedal\u012bties k\u0101d\u0101 vi\u0146a veidot\u0101 tautasdziesmu vakar\u0101. Un t\u0101 att\u012bst\u012bj\u0101s koncertprogramma \u201cMana tautasdziesma\u201d. Tikl\u012bdz t\u0101 pirmoreiz izskan\u0113ja, tai bija liels piepras\u012bjums \u2013 jau viena gada laik\u0101 notika 200 koncertu. Austra vienm\u0113r pauda savu p\u0101rsteigumu, ka, aizbraucot ar\u012b uz citu valsti, klaus\u012bt\u0101jus neviena dziesma neaizrauj tik \u013coti k\u0101 latvie\u0161u tautasdziesma.<\/p>\n
Ar laiku Austras koncertprogramm\u0101s paral\u0113li Imanta Kalni\u0146a kompoz\u012bcij\u0101m un latvie\u0161u tautasdziesm\u0101m iek\u013cuva ar\u012b Austrasb\u0113rnu dziesmas. Likumsakar\u012bgi, jo Austras audz\u0113k\u0146u skaits aizvien auga. T\u0101 saucamie, Austrasb\u0113rni, kop\u0101 ar Austru koncert\u0113jot, esot rado\u0161\u0101 un atbalsto\u0161\u0101 vid\u0113, k\u0101 ar\u012b rezon\u0113jot ar laikmetu, pa\u0161i s\u0101ka rad\u012bt savas dziesmas. K\u0101 un kad radies nosaukums \u201cAustrasb\u0113rni\u201d, to gr\u016bti prec\u012bzi noteikt. Austra pati k\u0101 iesp\u0113jamo idejas aizmet\u0146a autori min\u0113ja Liep\u0101jas te\u0101tra trupas vad\u012bt\u0101ju Dzidru Locenieci, kura katru reizi pirms koncertiem, uz kuriem vienm\u0113r l\u012bdzi dev\u0101s lab\u0101kie skolnieki, jaut\u0101ja: \u201cAustra, cik b\u0113rnu brauks tev l\u012bdzi? Pasaki, k\u0101 vi\u0146us sauc?\u201d T\u0101 tas pamaz\u0101m k\u013cuva par ieradumu. P\u0113c koncertiem bie\u017ei k\u0101ds pien\u0101ca kl\u0101t pie Austras un vaic\u0101ja dziesmu tekstus un akordus. Tad dziesminiece parasti atbild\u0113ja, ka visi v\u0101rdi un notis vi\u0146ai esot galv\u0101, t\u0101p\u0113c, ja v\u0113loties, varot n\u0101kt uz m\u0113\u0123in\u0101jumiem. T\u0101 cilv\u0113ki n\u0101ca pie Austras, m\u0101c\u012bj\u0101s un tad jau dzied\u0101ja visi kop\u0101. T\u0101 tapa koncertprogrammas \u201cM\u012b\u013cdziesmi\u0146a\u201d, \u201cZi\u0146\u0123\u012bte mana\u201d un daudz da\u017e\u0101du liel\u0101ku un maz\u0101ku koncertu. Protams, ne jau visi atn\u0101ku\u0161ie interesenti palika. Bet tie, kas palika, ne tikai dzied\u0101ja koncertos, bet k\u013cuva ar\u012b par domubiedriem.<\/p>\n
Austra saviem audz\u0113k\u0146iem pirmk\u0101rt m\u0101c\u012bja m\u012blest\u012bbu un viss cits izriet\u0113ja no \u0161\u012b viena galven\u0101. Austrasb\u0113rni no vi\u0146as sm\u0113l\u0101s ne tikai \u0123it\u0101rsp\u0113les un dzied\u0101\u0161anas prasmes, bet ar\u012b labest\u012bbu, optimismu, atbild\u012bbu, uztic\u0113\u0161anos, koncentr\u0113\u0161anos, sp\u0113ju klaus\u012bties, attieksmi un cie\u0146u pret dziesmu, domas raid\u012b\u0161anu un v\u0113st\u012bjuma b\u016btiskumu. Austra vienm\u0113r sav\u0113jiem teica, ka \u201cvisa gudr\u012bba jau ir Tev\u012b pa\u0161\u0101\u201d, vi\u0146ai t\u0101 tikai esot j\u0101pamodina. Un t\u0101 Austra, pati nesacerot un izpildot tikai citu rad\u012bt\u0101s dziesmas, iedvesmojusi daudzus citus rad\u012bt savas melodijas. 1998. gad\u0101, atst\u0101stot Austras teikto, Signe Sniedze raksta:<\/p>\n
Austru m\u0113dz d\u0113v\u0113t par dziesminieku trad\u012bcijas aizs\u0101c\u0113ju un populariz\u0113t\u0101ju Latvij\u0101, jo patiesi vi\u0146a pirm\u0101 uzdro\u0161in\u0101j\u0101s dzied\u0101t atkl\u0101tai publikai t\u0101, k\u0101 dzied taut\u0101 \u2013 dabiski, patiesi, vienk\u0101r\u0161i un emocion\u0101li. Padomju Savien\u012bbas komunistiski totalit\u0101r\u0101 re\u017e\u012bma apst\u0101k\u013cos, kad Latvij\u0101 bija saj\u016btami varas draudi latvie\u0161u valodas un tautas past\u0101v\u0113\u0161anai n\u0101kotn\u0113, Austras koncerti daudziem latvie\u0161iem bija ar\u012b savdab\u012bgs gar\u012bgi emocion\u0101ls patv\u0113rums. Austra atzina, ka vis\u0101m vi\u0146as izpild\u012btaj\u0101m dziesm\u0101m bijis nep\u0101rprotams zemteksts, kuru cilv\u0113ki sajuta, saprata un no kura sm\u0113l\u0101s iedvesmu un cer\u012bbu. Vi\u0146a m\u0113dza jokot, ka vi\u0146u it k\u0101 nepieskaita pie Atmodas laika m\u016bzi\u0137iem, jo Atmodas idejas vi\u0146a jau dzied\u0101ja septi\u0146desmitajos gados.<\/p>\n
Dziesminiecei piemita sp\u0113ja saprasties ar \u013coti da\u017e\u0101diem cilv\u0113kiem, tostarp ar\u012b da\u017e\u0101du taut\u012bbu p\u0101rst\u0101vjiem. Vi\u0146a prata saskat\u012bt cilv\u0113kos labo un, uz to koncentr\u0113joties, to ar\u012b vairot. Austrai \u013coti patika ce\u013cot un iepaz\u012bt citas zemes un tautas. To vi\u0146a var\u0113ja realiz\u0113t, pateicoties ar\u012b Esperanto kust\u012bbai. S\u0101kum\u0101 Austra taj\u0101 iesaist\u012bj\u0101s negrib\u012bgi, ta\u010du, k\u0101 pati teica, p\u0113c tam ieguva draugus vis\u0101s pasaules mal\u0101s. Vi\u0146a dev\u0101s koncertt\u016br\u0113s, dziedot dziesmas esperanto valod\u0101. Un pat v\u0113l vair\u0101k \u2013 vi\u0146a iem\u0101c\u012bj\u0101s esperanto valod\u0101 ar\u012b vad\u012bt koncertus un br\u012bvi sarun\u0101ties. \u0160ajos koncertos izskan\u0113ja gan Imanta Kalni\u0146a un Austrasb\u0113rnu dziesmas, gan latvie\u0161u tautasdziesmu tulkojumi esperanto valod\u0101. Austra dzied\u0101ja ar\u012b citu tautu dziesmas esperanto valod\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di nodibinot m\u012b\u013cu kontaktu ar koncertos kl\u0101teso\u0161ajiem po\u013ciem, somiem, portug\u0101\u013ciem, amerik\u0101\u0146iem, v\u0101cie\u0161iem un daudziem citiem. Turkl\u0101t katru reizi dodoties koncert\u0113t uz citu valsti, vi\u0146a apguva ar\u012b k\u0101du dziesmu t\u0101s zemes valod\u0101, kur notika koncerts. Reiz bijis le\u0123end\u0101rs un pan\u0101kumiem bag\u0101ts brauciens ar\u012b uz Krieviju kop\u0101 ar dzejnieku M\u0101ri \u010caklo, un tam Austra sagatavojusi Imanta Kalni\u0146a koncertprogrammu krievu valod\u0101.<\/p>\n
M\u016b\u017ea nogal\u0113 Austras koncertdarb\u012bba nemazin\u0101j\u0101s un dz\u012bves ritms ne dienu nek\u013cuva vienveid\u012bgs. Turpin\u0101j\u0101s gan liel\u0101ki, gan maz\u0101ki koncerti kop\u0101 ar Austrasb\u0113rniem Latvij\u0101 un ar\u012b \u0101rpus t\u0101s. Reizi gad\u0101, marta s\u0101kum\u0101, Austras domubiedri un draugi tika aicin\u0101ti uz \u201cAustrasdien\u0101m\u201d, ko pati Austra d\u0113v\u0113ja par dziesminieku festiv\u0101lu, sav\u0101 zi\u0146\u0101 klusi cen\u0161oties nov\u0113rst uzman\u012bbu no sevis un savas v\u0101rda dienas svin\u012bb\u0101m, dr\u012bz\u0101k izce\u013cot citus dziesminiekus un vi\u0146u rad\u012bt\u0101s dziesmas. \u201cAustrasdienu\u201d trad\u012bcija turpin\u0101s un ik gadu pulc\u0113 lielu skaitu Austrasb\u0113rnu, klaus\u012bt\u0101ju, Austras domu un ce\u013cabiedru.<\/p>\n
Austras nerimt\u012bgaj\u0101 dz\u012bves virpul\u012b sava noz\u012bm\u012bga loma bija ar\u012b dal\u012bbai Liep\u0101jas aktri\u0161u folkloras apvien\u012bb\u0101 \u201cAt\u0161taukas\u201d (vad\u012bt\u0101ja In\u0101ra Kalnar\u0101ja), kur\u0101 Austra gan dal\u012bj\u0101s ar savu tautasdziesmu un zi\u0146\u0123u repertu\u0101ru, gan, protams, sp\u0113l\u0113ja \u0123it\u0101ru, pavadot dziedo\u0161\u0101s aktrises da\u017e\u0101dos latvie\u0161u trad\u012bciju uzvedumos. Sal\u012bdzino\u0161i klusi un neman\u0101mi Austra str\u0101d\u0101ja ar\u012b ar sievie\u0161u inval\u012bdu ansambli \u201cAspazijas\u201d, ko pulcin\u0101ja reizi ned\u0113\u013c\u0101 sav\u0101 dz\u012bvokl\u012b Liep\u0101j\u0101. Reizi pa reizei vi\u0146as ar\u012b kop\u0101 uzst\u0101j\u0101s, dziedot da\u017e\u0101das zi\u0146\u0123es. Ar\u012b tas bija viens no Austras br\u012bvpr\u0101t\u012bgajiem darbiem.<\/p>\n
V\u0113l ilgus gadus m\u016b\u017ea nogal\u0113 Austra str\u0101d\u0101ja Liep\u0101jas b\u0113rnu un jaunatnes centr\u0101 \u201eVaduguns\u201d, kur vi\u0146a jaun\u0101kajiem Austrasb\u0113rniem \u2013 b\u0113rniem un pusaud\u017eiem \u2013 turpin\u0101ja m\u0101c\u012bt sp\u0113l\u0113t \u0123it\u0101ru un dzied\u0101t. Labi zin\u0101ms, ka ne jau maz\u0101 atalgojuma d\u0113\u013c Austra str\u0101d\u0101ja ar jaunie\u0161iem, ar\u012b tas bija sirds darbs \u2013 katru pirmdienu un ceturtdienu no pulksten 13.00 l\u012bdz 17.00 vi\u0146a g\u0101ja pie \u201csav\u0113jiem\u201d. Daudzi jaunie\u0161i atrada pie Austras sava veida patv\u0113rumu, sapratni, atbalstu un ar\u012b citus \u201csav\u0113jos\u201d \u2013 draugus un domubiedrus. 1998. gada izdevum\u0101 \u201cDziesmusv\u0113tki\u201d Signe Sniedze raksta:<\/p>\n
Austras m\u016b\u017es bija bag\u0101ts ar 88 piepild\u012btiem gadiem. L\u012bdz pat p\u0113d\u0113jai telefonsarunai, vi\u0146a pl\u0101noja koncertus un organiz\u0113ja m\u0113\u0123in\u0101jumus. \u0160\u0137iet, vi\u0146a viedi it k\u0101 aizmirsa \u0101rstu uzst\u0101d\u012bto diagnozi un turpin\u0101ja savu sirds darbu. Vi\u0146as p\u0113d\u0113jais publiskais koncerts notika 2016. gada 18. novembr\u012b Liep\u0101j\u0101, un tas bija ikgad\u0113jais Valsts sv\u0113tku koncerts un sadzied\u0101\u0161an\u0101s folkloras centr\u0101 \u201cNam\u012bns\u201d. P\u0113c tam 26. novembr\u012b Austra brangi nosvin\u0113ja savus 88, Liep\u0101j\u0101 viesu nam\u0101 kop\u0101 aicinot gan radus, gan Austrasb\u0113rnus, draugus un domubiedrus. Austru jubilej\u0101 sveica divpadsmit stundas \u2013 no divpadsmitiem dien\u0101 l\u012bdz divpadsmitiem vakar\u0101 vi\u0146a s\u0113d\u0113ja un sa\u0146\u0113mu apsveikumus, sirsn\u012bgus v\u0101rdus un, protams, dziesmas.<\/p>\n
2017. gada 3. janv\u0101ra p\u0113cpusdien\u0101, gada pirmaj\u0101 balti sniegotaj\u0101 dien\u0101, Austra dev\u0101s pa gai\u0161u pavedienu Cit\u0101 saul\u0113. Dziesminieku ciltsm\u0101te aizg\u0101ja, atst\u0101jot v\u0113st\u012bjumu \u2013 turpin\u0101t. Vi\u0146a savu slim\u012bbu nepiemin\u0113ja, bet run\u0101ja tikai par dar\u0101majiem darbiem, par koncertprogrammu v\u012bzij\u0101m, par gr\u0101mati\u0146\u0101m, kas v\u0113l j\u0101izdod, par dziesm\u0101m, kuras mums v\u0113l j\u0101iem\u0101c\u0101s.<\/p>\n
1998. gad\u0101 par ieguld\u012bjumu latvie\u0161u kult\u016br\u0101 Austra apbalvota ar IV \u0161\u0137iras Triju Zvaig\u017e\u0146u ordeni. 2008. gad\u0101 C\u0113s\u012bs vi\u0146a sa\u0146\u0113musi Draudz\u012bg\u0101 Aicin\u0101juma fonda apbalvojumu \u2013 meda\u013cu un Goda diplomu nomin\u0101cij\u0101 \u201cSabiedriskais darbs\u201d. Par m\u016b\u017ea ieguld\u012bjumu, uzturot un populariz\u0113jot latvisko dziesmu garu sabiedr\u012bb\u0101, un jaunatnes muzik\u0101lo audzin\u0101\u0161anu, 2009. gada 18. mart\u0101 Austrai pie\u0161\u0137irts Goda liep\u0101jnieces tituls. Un 2012. gad\u0101 \u2013 Latvijas M\u016bzikas ierakstu Gada balva par m\u016b\u017ea ieguld\u012bjumu Latvijas m\u016bzik\u0101.<\/p>\n
M\u016bzikas ieraksti<\/strong> Notis<\/strong> Gr\u0101matas <\/strong> Raksta autore: Inese Mui\u017eniece<\/em><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Austra Pumpure Cilv\u0113ks, kur\u0161 m\u0101c\u012bja M\u012blest\u012bbu. Harizm\u0101tiska person\u012bba. Sieviete. Dziesminieku ciltsm\u0101te \u2013 Latvijas dziesminieku kust\u012bbas iedvesmot\u0101ja. Neatk\u0101rtojama ImKas dziesmu izpild\u012bt\u0101ja. Austrasb\u0113rns Nr.1. Draugs. Domubiedrs. Gar\u012bg\u0101 mamma. Lust\u012bga dz\u012bves baud\u012bt\u0101ja. Aizraut\u012bga ce\u013cot\u0101ja. At\u0161tauka. Dziesminiece. M\u0101sa. M\u012b\u013cot\u0101 sieva. Sirds cilv\u0113ks. Austra. Katrs cilv\u0113ks n\u0101k uz zemes, lai pild\u012btu tikai vi\u0146am uztic\u0113to lomu un uzdevumus. Austra Pumpure tos […]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":0,"parent":0,"menu_order":6,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"inline_featured_image":false,"footnotes":""},"class_list":["post-40","page","type-page","status-publish","hentry"],"acf":[],"aioseo_notices":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/40","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=40"}],"version-history":[{"count":24,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/40\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":534,"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/40\/revisions\/534"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/austrasistaba.lv\/austra-pumpure\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=40"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}
\nDziesminiecei Austrai Pumpurei ir tapu\u0161i tikai divi m\u016bzikas albumi. 1995. gad\u0101 izdota kasete \u201eAustra Pumpure dzied Imanta Kalni\u0146a dziesmas\u201d, kur\u0101 iek\u013cautas gan Imanta Kalni\u0146a dziesmas no te\u0101tra izr\u0101d\u0113m, gan ar\u012b t\u0101das dziesmas k\u0101 \u201eVisskaist\u0101k\u0101s ogas pasaul\u0113\u201d, \u201ePils\u0113t\u0101, kur\u0101 piedzimst v\u0113j\u0161\u201d, \u201eFatamorg\u0101na\u201d, \u201eAtbalss\u201d un citas. 1996. gad\u0101 CD form\u0101t\u0101 izdots otrs albums ar nosaukumu \u201eMana tautasdziesma\u201d, kur\u0101 apkopotas Austras iem\u012b\u013cot\u0101s latvie\u0161u tautasdziesmas.<\/p>\n
\nAustras biedr\u012bba, sekojot Austras idej\u0101m, izdevusi se\u0161as dziesmu burtn\u012bcas, kur\u0101s atrodamas dziesmas ar v\u0101rdiem, not\u012bm un akordiem: \u201cMana tautasdziesma\u201d (2008), \u201cAustrasb\u0113rnu dziesmas\u201d (2009), \u201cM\u012b\u013cdziesmi\u0146as\u201d (2010), \u201cImanta Kalni\u0146a dziesmas\u201d (2011), \u201cImanta Kalni\u0146a dziesmas II\u201d (2014) un \u201cAustras draugu dziesmas\u201d (2016)<\/p>\n
\nLas\u012bt\u0101jiem pieejamas divas gr\u0101matas par Austru Pumpuri. 2010. gad\u0101 Austras biedr\u012bba izdevusi gr\u0101matu \u201cAustra Pumpure \u2013 mana un tava\u201d (sast\u0101d\u012bt\u0101ji \u2013 Signe Sniedze un \u0112riks Pozemkovskis), un 2011. gad\u0101 Liep\u0101jas te\u0101tra aktrise Agnese Ose sarakst\u012bjusi ar\u012b savu atmi\u0146u gr\u0101matu \u201cLe\u0123end\u0101r\u0101 Austra\u201d.<\/p>\n